Atkāpšanās
Mūsu valsts nu aizies bojā,
Vīri bārdaini to sagraus,
Lielos koka putnos peldus
Nākdami no austrumiem.
H. Heine «Viclipucli».
ATKĀPŠANĀS
Miegs un atpūta spāniešus nedaudz atspirdzināja. Bet ilgāk šeit palikt Kortess neuzdrošinājās. Indiāņi sekoja bēgļiem pa pēdām, un, ja viņi ļāva tiem mazliet atvilkt elpu, tad, acīm redzot, tādēļ, ka nešaubījās par savu pilnīgo uzvaru. Viņi bija pārliecināti, ka laupījums neizbēgs, un varēja atļauties pamatīgu atpūtu pēc grūtajām kaujām. To vajadzēja izmantot un virzīties uz priekšu, kamēr vajāšana nesākās no jauna.
Šie apsvērumi ietekmēja, un kareivji, Kortesa pamudināti, devās tālāk. Smagi ievainotos tlaškalieši nesa uz nestuvēm kolonas vidū. Divdesmit sveikā palikušo jātnieku apsargāja viņus no frontes un aizmugures.
Ceļu rādīja tlaškalieši. Viņi izraudzījās sen aizmirstus apkārtceļus. Ceļš kļuva garāks, bet ne tik bīstams.
Kuautemoka galvenie spēki, kas piedalījās kaujā uz dambja, vēl atradās galvaspilsētā. Bet Kortesa kolonu vajāja vietējie iedzīvotāji. No kalnu kraujām uz bēgļiem vēlās milzīgi akmeņi, uz spāniešiem lidoja bultas un šķēpi. Katrs, kas
atpalika, tūlīt nokļuva indiāņu rokās. Ar savu dzīvību samaksāja arī tie, kas, bada mocīti, nogriezās no ceļa, lai sameklētu kaut kādu barību. No kalniem visu laiku skanēja izsmejoši saucieni:
– Kurp jūs steidzaties, kurp traucat? Tā kā tā no nāves neizbēgsiet… Tā jau sen jūs gaida .. .
Kad bads kļuva neizturams, Kortess pavēlēja nošaut, ievainoto zirgu. To aprija ar visām iekšām un ādu.
.. . Jau piekto dienu spānieši bija ceļā. Un katru dienu viņi zaudēja vairākus cilvēkus. Pēdējā atpūtas vietā, izpildot kareivju prasību, nācās aizkavēties gandrīz divas dienas.
Pēc Kortesa aprēķina pēc trim četrām dienām viņiem bija jāsasniedz Tlaškala. Tur viņi būs drošībā.
Bet kas zina, kā izturēsies pret viņiem tlaškalieši pēc tik smagas sakāves? Vai vakarējie sabiedrotie nepārvērtīsies ienaidniekos? Vai viņi nepievienosies actekiem, lai uz visiem laikiem atbrīvotos no balto kundzības?
Par to bija baigi pat domāt. Kortess atvairīja mocošās šaubas, cenzdamies iegalvot katram, ka Tlaškalā viņus gaidot draudzīga uzņemšana, pelnīta atpūta, bagātīgs uzturs.