Brīvības mīlestību nevar nogalināt
Vēl divus gadus pēc Meksikas iekarošanas ilga prāva starp Kubas gubernatoru Velaskesu un Kortesu. Bagātīgie zelta un sudraba sūtījumi palīdzēja Kortesam izšķirt ieilgušo strīdu sev par labu.
Kad visa zeme bija pakļauta, Kortess bez nožēlas šķīrās no Marinas, kas bija viņam visus šos gadus kalpojusi ar sirdi, un dvēseli. Viņš atdeva to par sievu kādam konkistadoram.
. . . Vairāk nekā četri simti gadu pagājuši no Tenočtitlānas
Spānieši spīdzina sagūstītos indiāņus.
bojā ejas un Kuautemoka nāves. Bet atmiņas par galvaspilsētas varonīgās aizsardzības organizatoru līdz šim laikam dzīvo meksikāņu tautā, kuras ievērojamu daļu sastāda acteku pēcteči. Viņu godina visā zemē kā nacionālu varoni. Bet Kor‑ tesa un citu konkistadoru vārdi uz visiem laikiem iegājuši vēsturē kā alkatīguma, nodevības un bandītisma sinonīmi.
Tajā vietā, kur kādreiz atradās Tenočtitlāna, izaugusi jauna pilsēta – Meksika. Bet tā vairs nav pilsēta ezerā – tas jau sen nosusināts, un ezera vietā tagad izplešas lauki. Bet tur, kur kādreiz stāvēja Uicilopočtli piramidālais templis, tagad atrodas katedrāle.
Pilsētas centrālajā laukumā uzstādīts dižens piemineklis Tenočtitlānas aizsardzības organizētājam – Kuautemokam. Pieminekļa pjedestālā iecirsti šādi vārdi:
«Kuautemoka un to karavīru piemiņai, kuri varonīgi cīnījās par savas zemes brīvību.»
Katru gadu Tenočtitlānas krišanas dienā Meksikas iedzīvotāji sapulcējas pie pieminekļa, lai demonstrētu savu mīlestību un pateicību visiem tiem, kas atdevuši savas dzīvības par dzimtenes laimi un neatkarību.
Mūsdienu Meksikas kultūra uzņēmusi sevī daudz senās acteku kultūras elementu. Tie j aužami literatūrā, mūzikā, skulptūrā, lietišķajā mākslā, apģērbā, sadzīves īpatnībās un daudzās citās jomās.
Meksikāņu tauta lepojas ar savu slaveno pagātni. Tās vēsturē ne mazums lappušu, kas pauž par varonīgo cīņu ar svešzemju iebrucējiem, kuri tīkojuši nolaupīt zemei brīvību un suverenitāti.
Kad pagājušā gadsimta vidū Francijas imperators Napoleons III mēģināja uzspiest meksikāņiem par valdnieku savu ielikteni Maksimiliānu Austrieti, Meksikā notika visas tautas sacelšanās. Darbaļaužu masas indiāņa Huaresa vadībā sakāva Maksimiliāna karaspēku, bet pašu jaunizcepto imperatoru saņēma gūstā un nošāva.
Bet neveiksmīgajam Meksikas troņa pretendentam atradās ietekmīgi piekritēji. Tie uzcēla nāves soda izpildīšanas vietā baznīciņu. Tajā glabājas atsauksmju grāmata. Bet tur ierakstītās atsauksmes izrādījās pavisam negaidītas Maksimiliāna augstajiem aizgādņiem. Lūk, viena no tām:
«Lai nolādēti tie, kas grib kļūt brīvām tautām par diktatoriem. Tādi ar asinīm samaksā par savu pārkāpumu un tikai vairo slavu tiem, kas, tāpat kā Huaress, cīnās par Meksikas brīvību.»
Vēl agrāk – 1810. gadā mazā Meksikas pilsētiņā Doloresā uzliesmoja indiāņu sacelšanās pret spāniešu kundzību. Gani, laukstrādnieki, zemnieki, amatnieki, raktuvju strādnieki, ap‑
Meksikas kopskats pēc zemes iekarošanas. No XVII gadsimta gravīras.
bruņojušies ar rungām un cirvjiem, nažiem un lingām, ieņēma vienu pilsētu pēc otras, bezbailīgi cīnījās pret artilēriju, piespieda bēgt regulāro armiju. Desmitiem tūkstošiem cilvēku sapulcējās zem Iclalgo karogiem, kurš vadīja sacelšanos un pasludināja zemes neatkarību, balto un krāsaino vienlīdzību, plēsonīgo nodokļu atcelšanu, indiāņiem atņemtās zemes atdošanu tās bijušajiem īpašniekiem.
Sacelšanos apspieda briesmīgi nežēlīgi. Tās vadoņus sagūstīja, un viņiem nocirta galvas, tūkstošiem indiāņu nošāva. Bet Idalgo un viņa cīņas biedru piemiņa Meksikā ir svēta, tā dzīvo miljoniem cilvēku sirdīs. Viņu vārdi zelta burtiem ierakstīti vēsturē.
Pēc Idalgo nāves jaunu visas tautas sacelšanos Meksikas dienvidos vadīja Moreloss, bijušais laukstrādnieks. Viņš cīnījās par demokrātisku republiku ar vispārējām vēlēšanu tiesībām, par garīdzniecības un virsnieku privilēģiju atcelšanu, par lielo muižu sadalīšanu un baznīcas zemju atsavināšanu par labu zemniekiem, par bagātnieku īpašumu konfiskāciju. Arī šī sacelšanās beidzās neveiksmīgi, tās vadoņi gāja bojā. Bet tā sagatavoja pamatu turpmākajai, uzvarām vainagotajai tautas cīņai, kas deva Meksikai nacionālu neatkarību un svarīgas sociālas reformas.
Brīvības mīlestība pārgājusi meksikāņu tautas asinīs. Tā ir ķīla tās skaistajai nākotnei.