Ceļojums gadsimtu dzīlēs

Jaunā pasaule patiesi!

Kristofs Kolumbs kādreiz viņu

Izvilka no okeāna.

H. Heine. «Viclipucli».

CEĻOJUMS GADSIMTU DZĪLĒS

Kamēr Kortess un viņa pavadoņi saimnieko Tenočtitlānā, spriež tiesu Montezumas vārdā, pievāc Meksikas bagātības, mēs kopā ar lasītājiem izdarīsim nelielu ceļojumu. Šis ceļo­jums būs visai īpatnējs – nevis telpā, bet laikā. Domās pār­celsimies gadsimtu dzīlēs un iepazīsimies ar šīs zemes pagātni.

Droši vien ikvienu ieinteresējis jautājums: vai actekiem jau sen bijusi tik liela un varena valsts? No kurienes radusies viņu bagātā un savdabīgā kultūra?

Acteki ir samērā vēlīni ienācēji Meksikas ielejā. Jau dau­dzus gadsimtus pirms viņu parādīšanās tur dzīvojušas kultu­rālas tautas, kas apstrādāja zemi, būvēja grandiozas celtnes, radīja brīnišķīgus mākslas darbus. Bet tajā laikā, kad zemē ieradās spāņu iekarotāji, ne tikai pašas šīs tautas, bet pat atmiņas par tām bija gandrīz pilnīgi izzudušas.

Kādā veidā mēs tomēr uzzinājām par šo tautu dzīvi? Kas palīdzēja zinātniekiem iegūt ziņas par sen pagājušu laiku no­tikumiem?

Zinātniekiem palīdzēja arheoloģija.

Kecalkoatla templis Teolinakana. Rekonstrukcija.

Zemkopis sēj kuku­rūzu. Zīmējums no seno meksikāņu rokraksta.

Arheoloģiskie pētījumi ir visdrošākais se­natnes restaurēšanas līdzeklis. Zemes klēpis ar tajā apslēptajiem senatnes pieminekļiem ir vislielākais vēsturiskais arhīvs, bet arheo­loga lāpsta – tā atslēga.

Simtiem zinātnieku izdarījuši izrakumus dažādos Meksikas apgabalos. Plašu apmēru izrakumi notiek arī mūsu dienās. Arheologi uzmanīgi izpēta katru atradumu, vai nu tas būtu sasista poda lauska, celtnes drupas, skulptūras atlūznis, pirms tūkstoš gadiem nodzisušā ugunskura ogles vai satrūdējuša auduma paliekas… Un pēc šiem materiālās kultūras pieminekļiem viņi restaurē tālās pa­gātnes notikumus.

Tagad labi zināms, ka jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu pie Teskoko ezera, kā arī Šočimilko, Calko, Šalto‑ kānas un Sumpango lagūnu krastos atradušās daudzas seno zemkopju apmetnes. Viņi audzēja maīsu (kukurūzu), kas bija viņu galvenais uzturlīdzeklis, bez tam arī pupas, kokvilnu un citus augus. Par maīsa nozīmi indiāņu cilšu dzīvē labi pateicis lielais amerikāņu zinātnieks L. Morgans savā klasiskajā darbā «Senā sabiedrība». «Maīss,» viņš rakstīja, «pateicoties savam augstajam ražīgumam un barības vērtībai, kā arī tam, ka lie­tojams uzturam kā zaļā veidā, tā arī nogatavojies, izrādījās daudz bagātāka dabas dāvana un daudz vairāk veicināja cil­vēces sākotnējo progresu nekā visas pārējās labības kopā.»

Varenās lietus ūdens straumes, kas plūda no apkārtējām kalnu grēdām, pamazām izveidoja ezera un lagūnu krastos treknu, minerālvielām bagātu sanesumu slāni. Sajaukdamies ar dūņām, kas satur satrūdējušas augu paliekas, šie sanesumi iz­veidoja sevišķi auglīgu augsni. Tajā zem kvēlās dienvidu sau­les brieda bagātas ražas, kas neatpalika no Nīlas ielejā iegū­tajām ražām. Gaļu uzturam deva medības: niedrēm apaugušajos krastos bija daudz putnu un sīku zvēru, bet mežiem klātajos kalnos bija sastopami pat brieži.

Amerikā atšķirībā no Eiropas un Āzijas nepazina mājas dzīvniekus – zirgus, govis, aitas, cūkas. 1  Tas stipri ietekmēja indiāņu cilšu ražošanas spēku attīstību. Indiāņi Meksikas aug­stienē tāpēc bija spiesti pastiprināti attīstīt zemkopību. Uztu­ram noderīgos augus kultivēja ar mākslīgās apūdeņošanas palīdzību. Tā kā nebija vilcējspēka, tad zemi apstrādāja ar

rokām. Tādēļ daudzus gadsimtus Centrālās Amerikas zemko­pībai bija raksturīgi nevis tīrumi, bet gan dārzi.

Seno zemkopju darba rīki bija gatavoti no akmens un koka. Dažādu sīku izstrādājumu ražošanā plaši pielietoja kaulu un briežu ragus. Visizplatītākais materiāls darba rīku izgatavoša­nai bija obsidiāns, ar ko Meksikas ieleja ļoti bagāta. Katrs šī minerāla gabaliņš tika lietderīgi izmantots. No tā gatavoja bultu uzgaļus, nažu asmeņus, bārdas nažus, skrāpjus.

Otrs izplatīts materiāls bija sacietējusī lava. No šīs grum­buļainās, porainās vielas izgatavoja dzirnakmeņus un piestas kukurūzas graudu sasmalcināšanai. Cirvjus darināja no cietām akmens šķirnēm – porfīra, nefrīta. To izgatavošana prasīja daudz laika un pūļu, tādēļ izrakumos tos atrod reti.