«Mežonīgo» uzbrukums

Noskaidrot sekojošo triju četru gadsimtu notikumus ir ļoti grūti, jo vēsturisko dokumentu, kas attiektos uz to laika posmu, ir ļoti maz. Zināms tikai tas, ka Meksikas ielejā iebru­kušas pusmežonīgas klejotāju ciltis, un tā kļuvusi par niknu cīņu arēnu. Vairākums šo cilšu runāja savstarpēji radniecīgās valodās. Mūsdienu pētnieki sauc šo cilšu grupu par «naua». bet viņu valodu vai valodu grupu – «nauatl». Pie šīs valodu grupas pieder arī acteku valoda.

Naua ciltis iebruka Meksikas augstienē, lai izlaupītu zem­kopju ziedošās pilsētas un ciemus. Bet, iekarojuši šo teritoriju, viņi palika tur un pamazām paši apmetās tur uz pastāvīgu dzīvi.

Pirmā Meksikas ielejā parādījās kulua cilts. Pēc zinātnieku aprēķiniem XI gadsimtā viņi pakļāvuši toltekus. Bet pēc tam paši iekarotāji krituši par upuri spēcīgākiem atnācējiem – čičimekiem jeb «mežonīgajiem». Viņi bija tērpušies zvēru ādās, un tas deva iemeslu dot viņiem nicinošo nosaukumu «mežonīgie». *

Pirmajā laikā pēc ierašanās ielejā čičimeki dzīvoja Šalto‑ kānas lagūnas austrumu krastā. Viņi nodarbojās galvenokārt ar medībām. Pēc tam klejotāji pārvietojās uz ielejas rietumu daļu un tur pakāpeniski iemācījās kopt zemi un apmetās uz pastāvīgu dzīvi.

Otra daļa čičimeku apmetās Teskoko – nelielā ciematā tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā. Tur viņi satikās ar ciltīm, kas bija atnākušas no Meksikas dienvidiem un at­radās uz augsta kultūras līmeņa. Šo cilšu un čičimeku saplū­šana vienā tautā – teskokiešos ‑– deva varenu stimulu Tes­koko pilsētas attīstībai.

XIV gadsmita sākumā vēstures arēnā parādījās jauns spēks – tepaneki. Apmēram simt gados viņiem izdevās pa­kļaut visu Meksikas ieleju.

Tā pēc vairākiem iebrukumu un cīņu gadsimtiem visi ielejas iedzīvotāji atkal, tāpat kā tolteku laikos, bija apvienoti zem vienas varas.

Tepanekiem cīņā par valdošo stāvokli ielejā palīdzēja ne­liela cilts – tenočki, kas dzīvoja Teskoko ezera rietumu krastā Čepultepekas apkārtnē.

Kas bija šie tenočki, un kāda nozīme tiem bija tālākajā Meksikas ielejas vēsturē? Mūsu ceļojums pagātnē tuvojas nobeigumam. No notikumiem, par kuriem stāstīts grāmatas sākumā, mūs šķir tikai nedaudz vairāk kā simt gadu. Bet kur tad acteki, par ko tik daudz runājām iepriekšējās nodaļās?

Tenočki bija tie paši acteki. Tā viņi dēvēja paši sevi, bet par actekiem viņus nosauca kaimiņu ciltis.

Tādā veidā pirmo reizi vēlākie Meksikas ielejas valdnieki tiek pieminēti tikai simt gadu pirms spāniešu iebrukuma. Un piemin viņus tikai kā kaut kādu nenozīmīgu, mazu cilti.

Pamēģināsim tagad izsekot šīs cilts liktenim līdz tam brī­dim, no kura sākām mūsu ceļojumu, – līdz spāniešu ieiešanai Tenočtitlānā.