Tenočtitlānas dibināšana
Acteki jeb tenočki nekad nebija bijuši labi kaimiņi tuvējām tautām. Drīz vien pēc uzvaras pār šočimilkiem viņi izdarīja nopietnu pārkāpumu, kas sabojāja viņu attiecības ar Koškošu. Saniknotais Kuluakānas valdnieks pavēlēja saviem karavīriem nogalināt visus tenočkus. Glābdamies no sagrāves, viņi aizbēga ezerā. Tur uz salām atradās viņu ciltsbrāļi.
Acteku karavīra parādes tērps – galvassega, kas izgatavota putna veidā, un spalvām izgreznots vairogs.
Kādā nelielā saliņā netālu no acteku pirmās apmetnes Tla‑ telolko bēgļi nodibināja jaunu apmetni – Tenočtitlānu. Pēc acteku hronikas ziņām tas notika 1325. gadā, tas ir, gandrīz divsimt gadu pirms spāniešu ierašanās Meksikā.
Vēlāk abas šīs apmetnes saplūda kopā vienā lielā pilsētā. Pareizāk sakot, Tlatelolko kļuva par Tenočtitlānas priekšpilsētu.
Pilsētas nodibināšanu acteki piedēvēja tam pašam leģendārajam Tenočam. No tā arī nosaukums Tenočtitlāna – «Tenoča pilsēta». Bet hronikās ir arī cits izskaidrojums.
Pārcēlušies uz salu, tenoči esot ieraudzījuši uz ezera viļņu apskalotās piekrastes klints lielu kaktusu. Tajā tupējis milzīgs, neparasti skaists ērglis ar plati izplestiem spārniem un vērīgi raudzījies lecošajā saulē. Tā nagos locījusies čūska.
Acteki noturējuši šo ērgli par dievu sūtītu, labvēlīgu zīmi un nodibinājuši tajā vietā pilsētu. Par piemiņu šim notikumam tā nosaukta par Tenočtit‑ lānu (no vārdiem «tetl» – akmens, klints un «nočtli» –‑ kaktuss).
Tenočtitlānas centrālās daļas plāns, ko izgatavojis acteku mākslinieks. Augšā – Uicilopočtli templis.
Nav zināms, kura teika precīzāk izskaidro Meksikas lielākās pilsētas nosaukuma rašanos. Mums tas arī nav tik svarīgi. Katrā gadījumā – ērglis, kas tup kaktusā ar čūsku knābī, attēlots mūsdienu Meksikas republikas valsts ģerbonī, bet tās augstākais ordenis saucas «Agila acteka», tas ir, «acteku ērglis».
Kad Meksikas ielejā pieauga tepaneku vara, viņi pakļāva arī actekus. Acteki maksāja lielas nodevas un tika visādi apspiesti. Bet, noslēguši savienību ar citām pakļautām ciltīm – Teskoko un Tlakopānas iedzīvotājiem – acteki gāza ienīsto jūgu. 1429. gadā tepanekus pilnīgi sakāva. Tenočtitlānas iedzīvotāji no pakļautas, nodevām apliktas cilts pārvērtās par brīviem cilvēkiem, bet pati Tenočtitlāna par patstāvīgu pilsētu‑ valsti, vienu no trejsavienības locekļiem.